Klusums pēc CV nosūtīšanas: ko tas pasaka par uzņēmuma kultūru?
CV ir nosūtīts. Varbūt kopā ar rūpīgi uzrakstītu motivācijas vēstuli. Kandidāts pārbauda e-pastu un domā: vai pieteikums ir saņemts? Vai atlase vēl turpinās? Vai vakance jau aizpildīta? Varbūt CV bijis slikts? Varbūt pietrūcis pieredzes?
Paiet nedēļa. Tad otra. Atbildes nav.
Bieži vien visgrūtākais nav saņemt atteikumu. Visgrūtākā ir neziņa.
KĀ JŪTAS CILVĒKS, KURŠ ATBILDI NESAŅEM?
Darba meklēšana nav tikai CV nosūtīšana. Cilvēks izvērtē vakanci, salīdzina prasības ar savu pieredzi, mēģina sevi saskatīt konkrētajā darba vietā un dažkārt ilgi domā, vai vispār pieteikties.
Ja darba meklēšana ieilgusi, katrs nosūtītais pieteikums var nest sev līdzi cerību, satraukumu un gaidas.
Uzņēmuma klusums šādā situācijā bieži liek kandidātam meklēt problēmu sevī:
varbūt mana pieredze nav pietiekama;
varbūt CV ir sagatavots nepareizi;
varbūt esmu par vecu, par jaunu vai pārāk kvalificēts;
varbūt man vispār nav ko piedāvāt darba tirgum.
Taču klusums ne vienmēr kaut ko pasaka par kandidāta profesionālo vērtību. Dažkārt tas daudz vairāk pasaka par paša uzņēmuma atlases procesu.
KĀPĒC UZŅĒMUMI NEATBILD?
Iemesli var būt ļoti dažādi:
saņemts liels pieteikumu skaits;
uzņēmumā nav skaidri noteikts, kurš informē kandidātus;
atlases process ir ieildzis;
vadītājs vēl nav pieņēmis lēmumu;
vakance ir mainīta, apturēta vai atcelta;
izvēlēts iekšējais kandidāts;
pieteikums nav sasniedzis adresātu vai nonācis nevēlamā pasta mapē;
uzņēmums uzskata, ka jāatbild tikai tiem kandidātiem, kurus aicina uz interviju;
kandidātu pieredze uzņēmumā vienkārši netiek uzskatīta par nozīmīgu.
Dažkārt klusuma iemesls patiešām nav vienaldzība. Īpaši mazākos uzņēmumos atlasi mēdz veikt vadītājs vai darbinieks, kuram vienlaikus jārisina klientu jautājumi, jāvada komanda, jākārto dokumenti un jānodrošina uzņēmuma ikdienas darbība.
Ja uz vakanci saņemti vairāki desmiti vai pat simti pieteikumu, fiziski izlasīt katru CV, izvērtēt kandidātus, atbildēt uz jautājumiem un informēt visus pretendentus var būt laikietilpīgi.
Tas izskaidro, kāpēc uzņēmumi reizēm neatbild. Tomēr tas neatrisina problēmu.
KO DARĪT DARBA DEVĒJAM, JA LAIKA ATLASEI PATIEŠĀM NAV?
Ja uzņēmuma ikdienas noslodze neatstāj laiku kvalitatīvi vadīt atlases procesu, atlase nav obligāti jāveic pašu spēkiem.
To var uzticēt personāla atlases partnerim, kura ikdienas darbs ir:
precizēt uzņēmuma vajadzības un vakances prasības;
sagatavot un publicēt darba sludinājumu;
uzrunāt piemērotus kandidātus;
izskatīt saņemtos pieteikumus;
veikt sākotnējās sarunas;
koordinēt intervijas;
informēt kandidātus par procesa gaitu;
noslēgt atlases procesu arī ar tiem kandidātiem, kuri netiek izvēlēti.
Personāla atlases uzņēmuma uzdevums nav tikai atrast CV un pārsūtīt tos darba devējam. Būtiska atlases daļa ir komunikācija — ar darba devēju par viņa vajadzībām un ar kandidātiem par viņu pieredzi, motivāciju, gaidām un atlases procesa norisi.
No tā iegūst abas puses.
Darba devējs ietaupa laiku, saņem jau sākotnēji izvērtētus kandidātus un nezaudē savu reputāciju nesakārtotas komunikācijas dēļ.
Savukārt kandidātam ir konkrēta kontaktpersona, iespēja uzdot jautājumus un lielāka skaidrība par to, kas notiek ar viņa pieteikumu.
Ārēja atlases partnera iesaiste nenozīmē, ka darba devējs zaudē kontroli pār lēmumu. Gala izvēli joprojām izdara darba devējs. Atlases partneris palīdz profesionāli noorganizēt ceļu līdz šim lēmumam.
Tieši tādu pieeju vēlas veidot Darba Ģilde — atlasi, kurā uzņēmums saņem piemērotus kandidātus, bet kandidāts procesa laikā netiek aizmirsts.
VAI KLUSUMS RAKSTURO UZŅĒMUMA KULTŪRU?
Viena neatbildēta vēstule vēl neļauj izdarīt secinājumus par visu uzņēmumu. Arī labi organizētā uzņēmumā var rasties cilvēciska kļūda vai tehniska problēma.
Tomēr atlases process ir viena no pirmajām reizēm, kad cilvēks sastopas ar uzņēmuma kultūru praksē.
Vakances tekstā var būt rakstīts par cieņu, atklātu komunikāciju un cilvēku kā uzņēmuma lielāko vērtību. Taču kandidāts šos vārdus salīdzina ar savu reālo pieredzi.
Ja uzņēmums neatbild pat pēc darba intervijas, vairākiem atlases posmiem vai kandidāta atkārtota jautājuma, klusums jau kļūst par informāciju.
Tas kandidātam var likt domāt:
kā uzņēmumā notiek ikdienas komunikācija;
vai vadītāji sniedz atgriezenisko saiti;
kā tiek risinātas neērtas sarunas;
vai solījumiem un termiņiem var uzticēties;
vai darbinieks uzņēmumā patiešām tiek uztverts kā cilvēks, nevis tikai resurss.
Darba devēja tēlu neveido tikai tas cilvēks, kuru pieņem darbā. To veido arī visu pārējo kandidātu pieredze.
CIK DAUDZ DARBA DEVĒJAM BŪTU JĀPASAKA?
Ne katram kandidātam pēc CV izskatīšanas iespējams sniegt detalizētu, individuālu skaidrojumu. Arī kandidātam nav automātiski jāsaņem garš viņa pieredzes izvērtējums.
Tomēr ikviens kandidāts ir pelnījis skaidrību par procesa noslēgumu.
Atbildīgam atlases procesam būtu jāietver vismaz:
apstiprinājums, ka pieteikums ir saņemts;
aptuvena informācija par atlases termiņu;
paziņojums, ja atlase būtiski ieilgst;
īsa atbilde, ja kandidāts netiek virzīts tālāk;
personiskāka atgriezeniskā saite kandidātiem, kuri piedalījušies darba intervijā vai veikuši atlases uzdevumu.
Atteikumam nav jābūt sarežģītam:
“Paldies par interesi un dalību atlases procesā. Šoreiz esam izvēlējušies turpināt sarunas ar kandidātu, kura pieredze precīzāk atbilst konkrētās vakances vajadzībām. Pateicamies par Jūsu ieguldīto laiku un vēlam veiksmi turpmākajos profesionālajos meklējumos.”
Šāda vēstule neatceļ vilšanos, taču tā noslēdz procesu un ļauj cilvēkam doties tālāk.
JO VAIRĀK KANDIDĀTS IEGULDĪJIS, JO SVARĪGĀKA IR ATBILDE
Ir atšķirība starp kandidātu, kurš nosūtījis CV, un kandidātu, kurš:
piedalījies vairākās intervijās;
sagatavojis praktisku uzdevumu;
ticies ar uzņēmuma vadību;
sniedzis rekomendācijas;
pārkārtojis savu darba dienu vai braucis uz tikšanos klātienē.
Jo vairāk laika un darba kandidāts ieguldījis atlases procesā, jo mazāk pieņemams ir bezpersonisks atteikums vai pilnīga pazušana.
Pēc darba intervijas kandidātam būtu jāsaņem arī atbilde.
KO DARĪT KANDIDĀTAM, JA ATBILDES NAV?
Vispirms jāpārbauda vakances pieteikšanās termiņš. Iespējams, pieteikumu pieņemšana vēl nav beigusies un uzņēmums kandidātus sāks vērtēt tikai pēc norādītā datuma.
Ja termiņš ir beidzies vai kopš pieteikuma nosūtīšanas pagājušas aptuveni septiņas līdz desmit darba dienas, ir pilnīgi pieņemami nosūtīt īsu un pieklājīgu jautājumu:
“Labdien! ... nosūtīju savu pieteikumu ..... vakancei. Vēlējos noskaidrot, vai atlases process vēl turpinās un vai no manas puses nepieciešama papildu informācija. Paldies!”
Tā nav uzmācība. Tā ir normāla profesionāla komunikācija.
Ja arī pēc šīs vēstules atbildes nav:
netērējiet enerģiju, mēģinot bezgalīgi panākt reakciju;
turpiniet pieteikties citām vakancēm;
neapturiet darba meklēšanu viena uzņēmuma dēļ;
neuztveriet klusumu kā objektīvu spriedumu par savu profesionālo vērtību;
paturiet šo pieredzi prātā, ja uzņēmums vēlāk tomēr ar jums sazinās.
Darba intervijā ne tikai uzņēmums vērtē kandidātu. Arī kandidāts vērtē uzņēmumu — un komunikācija atlases laikā ir daļa no šī vērtējuma.
KLUSUMS ARĪ IR ATBILDE, TAČU NE VIENMĒR TĀ, KO KANDIDĀTS IEDOMĀJAS
Ja uzņēmums neatbild, tas nenozīmē, ka kandidāts bijis nepietiekami labs. Tas var nozīmēt, ka atlase ieilgusi, vakance mainīta, lēmums nav pieņemts vai uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti.
Tomēr ilgstošs klusums, īpaši pēc intervijas, kandidātam dod tiesības jautāt, vai šāda komunikācijas kultūra viņam būtu pieņemama arī darba attiecībās.
Cieņpilna atlase nenozīmē pieņemt darbā katru pretendentu. Tā nozīmē neaizmirst, ka aiz katra CV ir cilvēks.
Ja uzņēmumam nav laika šo procesu vadīt kvalitatīvi, atlase jāuztic tiem, kuru darbs ir meklēt cilvēkus un sarunāties ar viņiem.
Darba Ģilde palīdz uzņēmumiem atrast piemērotus darbiniekus, vienlaikus rūpējoties, lai atlases procesā nezaudētu cilvēcīgu un profesionālu komunikāciju.
Jo stipra komanda sākas jau ar pirmo sarunu.
Meklējat darbinieku, bet ikdienas noslodze neatstāj laiku pilnvērtīgai atlasei?
Sazinieties ar Darba Ģildi — pārrunāsim, ko meklējat un kā varam palīdzēt.