IZVĒLIES GODĪGU ATTIEKSMI PRET SEVI - Darba trauma ir jāreģistrē
“Pasaki ārstam, ka tas notika mājās.”
Diemžēl šādu ieteikumu pēc darbā gūtas traumas darbinieki joprojām dzird. Dažreiz cilvēks tam piekrīt, jo nevēlas radīt problēmas darba devējam vai vienkārši nezina, ka parasta darbnespēja un nelaimes gadījums darbā tiek apmaksāts atšķirīgi.
Turklāt atšķirība nav tikai slimības naudas apmērā. Noklusējot nelaimes gadījumu darbā, cilvēks riskē apgrūtināt savu tiesību izmantošanu, ja vēlāk nepieciešama ilgstoša ārstēšana, rehabilitācija vai traumas dēļ rodas paliekošs darbspēju zaudējums.
KĀ APMAKSĀ PARASTU SASLIMŠANU VAI SADZĪVES TRAUMU?
Darbnespējas lapu A izsniedz par pirmajām deviņām darbnespējas dienām:
• pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta;
• par otro un trešo dienu darba devējs maksā ne mazāk kā 75 % no vidējās
izpeļņas;
• no ceturtās līdz devītajai dienai darba devējs maksā ne mazāk kā 80 % no
vidējās izpeļņas.
Ja darbnespēja turpinās, sākot ar desmito darbnespējas dienu, tiek izsniegta darbnespējas lapa B. VSAA slimības pabalstu maksā 80 % apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
KĀ APMAKSĀ NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ?
Ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā:
• darbnespējas lapu A izsniedz par pirmajām desmit
darbnespējas dienām;
• darba devējs par šo periodu maksā slimības naudu ne mazāk kā 80 % apmērā no
vidējās izpeļņas;
• ja darbnespēja turpinās, darbnespējas lapu B izsniedz, sākot ar vienpadsmito
dienu;
• no vienpadsmitās dienas slimības pabalstu 80 % apmērā no vidējās
apdrošināšanas iemaksu algas maksā VSAA;
• VSAA slimības pabalstu var saņemt arī tad, ja cilvēks ir nodarbināts tikai
neilgu laiku. Darba negadījuma gadījumā nav nepieciešams, lai sociālās
apdrošināšanas iemaksas iepriekš būtu veiktas vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu
mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu laikā.
KO VĒL VAR KOMPENSĒT VSAA?
Ja nelaimes gadījums ir izmeklēts un atzīts par darbā notikušu, VSAA var kompensēt ar traumas ārstēšanu un rehabilitāciju saistītus papildu izdevumus, kurus nesedz valsts veselības aprūpes vai sociālās palīdzības programma:
• ārstēšanās izdevumus;
• medikamentus un citus ārstniecības līdzekļus;
• pacienta maksājumus un ārstnieciskās manipulācijas;
• medicīnisko un sociālo rehabilitāciju;
• ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības iestādi;
• protezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai remontu;
• pavadoņa pakalpojumus;
• profesionālo rehabilitāciju un pārkvalifikāciju.
Izdevumiem jābūt saistītiem ar konkrētā nelaimes gadījuma sekām un pamatotiem ar čekiem, kvītīm, bankas maksājuma dokumentiem un nepieciešamajiem medicīniskajiem dokumentiem.
Atlīdzība par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem VSAA jāpieprasa sešu mēnešu laikā no izdevumu apliecinošā dokumenta izsniegšanas dienas.
Ja nelaimes gadījuma sekas ir paliekošas un VDEĀVK nosaka darbspēju zaudējumu vismaz 25 % apmērā, personai var rasties tiesības arī uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu.
KĀPĒC NELAIMES GADĪJUMU NEDRĪKST SLĒPT?
Nelaimes gadījuma izmeklēšanas mērķis nav tikai sagatavot dokumentus. Izmeklēšanā jānoskaidro notikušā apstākļi un cēloņi, lai nepieļautu līdzīga negadījuma atkārtošanos un nodrošinātu cietušajam iespēju saņemt viņam paredzēto sociālo aizsardzību.
Tāpēc darbiniekam ir svarīgi:
• nekavējoties informēt darba devēju par notikušo;
• ārstniecības personai patiesi norādīt, kur un kā trauma gūta;
• saglabāt ārstēšanās un izdevumu dokumentus;
• nepiekrist nelaimes gadījumu uzrādīt kā mājās notikušu sadzīves traumu.
AICINĀJUMS ARĪ DARBA DEVĒJIEM
No nelaimes gadījuma izmeklēšanas nav jābaidās.
Valsts darba inspekcijas uzdevums nav tikai sodīt. Tās misija ir veicināt drošu, veselībai nekaitīgu un tiesisku darba vidi, sniedzot informāciju, profesionālas konsultācijas un īstenojot uzraudzību.
Nelaimes gadījuma izmeklēšanā pieprasītie darba aizsardzības dokumenti nav nekas ārkārtējs. Tie ir darba aizsardzības sistēmas standarta minimums: darba vides riska novērtējums, instrukcijas, instruēšanas dokumenti, informācija par apmācībām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un darba organizāciju.
Arī uzņēmumā, kur darba aizsardzības prasības tiek ievērotas, nelaimes gadījums var notikt. Negadījuma fakts pats par sevi vēl nenozīmē, ka darba devējs noteikti ir vainīgs vai tiks sodīts.
Ja darba aizsardzības prasības ir nodrošinātas, dokumenti ir sakārtoti un darba devējs godprātīgi sadarbojas, vieglākais un drošākais ceļš ir nelaimes gadījumu izmeklēt, noteikt tā cēloņus un veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus — nevis mēģināt notikušo noslēpt.
Slēpjot nelaimes gadījumu, uzņēmums nevis samazina riskus, bet rada jaunus riskus gan sev, gan cietušajam darbiniekam.
Droša darba vide sākas ar godīgu attieksmi pret notikušo.
Foto: Karola G./Pexels.